GACHO - Prāta Rēbuss

Текст песни

Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs
Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs
Es spolēju kādreiz vietas bez ambīcijām
Dzīve bija kā stienis bez svariem, ko es cilāju
Nolaist līdz kaklam, tāpat kā uzgrūzt atkal
Ja nesit ārā sviedrus, paliek borings, var atsalt
Tāpēc gribas sevi bakstīt, grūstīt, izaicināt
Reti kurām lietām svarīgs ir dizains
Pirmkārt, izbaudīt, izgaršot, sasniegt pirms kājas atstiept
Iegūt atbildes pirms vēl jautājumi sāk rasties
Ambīcijas sarūk redzot 15-gadīgu skuķi
Uzmālētu uz 25 un tu uzraujies kā muļķis
Ar baltiem deguniem pie tualetēm te rindā stāv
Tev rītā eksāmens, bet tu spēlējies ar nāvi
Ambīcijas sarūk izbraucot uz mūsu ielām
Bedrainie ceļi, it kā kurmji dzinušies pēc sliekām
Te visam izskaidrojums savs
Mistika, ū, ka izskaidrojuma nav
Manas ambīcijas gandrīz izbeigušās bij'
Pirms 600 miljoni Dienvidu tilta vantīs bira
Bet tāpat pār lūkām braucot pāri dauzās
Viadukts kā ārzemēs, bet iebraucam mēs auzās
Ah, galvu saķēruši mēs — zviedri izpērk mūsu mežus
A mēs pērkam viņu drēbes
Te vienam nokrita parūka, un kuģis pārtapa par laiviņu
Manas ambīcijas saruka, kad mēs ievēlējām Kaimiņu
(Vairs, vairs, vairs, vairs)
Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs
Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs
Manas ambīcijas sarūk dzirdot mazu bērnu kliedzam:
«Daudz naudas, daudz naudas!» Tiešām?
Vai es esmu atpalicis, vai mēs esam briesmās
Es viņa gados spēru dārzeņus blakus miestā
Primāt, baidies, gatavojies nomest svaru
Te kā suņus kūda, mediji biedē mūs ar karu
Tai pat laikā paši barojas no krievu siles darbam
Bīsties no balti, zili, sarkana
Ambīcijas sarūk, redzot sadevušos krāniņos
Pa Brīvības ielu soļo Valdiņš, samīlējies Mārtiņos
Lai varavīksnīte mūs vieno, visiem pāri liecas
Kam mums bērnus, kam mums visa liekā
Mūsu pīļu dīķi katrs otrais tēlo zvaigzni
Šovs bez apstājas, dzeltenie tik pelna maizi
Kamēr īstās zvaigznes ceļ laukā Grammy un Oscars
Mūsu superstāri piekrīt izģērbties par sotak'
Manas ambīcijas gandrīz izbeigušās bij'
Pirms es pamanīju dejojam pie country stila
Kovboju cepurēs savu tautu Baltijas jūras krastā
Liekot soli pie solīša, līdz beidzas jūdze sestā
(Vairs, vairs, vairs, vairs)
Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs
Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs
Tikai vēl, tikai vēl, tikai vēlreiz noticu sev
Tikai vēl, tikai vēl, tikai vēlreiz noticu sev
Tikai vēl, tikai vēl, tikai vēlreiz noticu sev
Tikai vēl, tikai vēl, tikai vēlreiz noticu sev
(Vairs, vairs, vairs, vairs)
Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs
Kad tu negribi vairs, negribi vairs, negribi vairs
Tad tu nevari vairs, nevari vairs, nevari vairs